6. Augstākā tiesa vai Senāts?
Diskusijas un pretrunīgie viedokļi par Augstākās tiesas Senāta nosaukumu uzskatāmi demonstrē problēmas ar mūsu atjaunotās valsts identitāti. Ja reiz likumdevēji pieturas pie kontinuitātes principa, tad loģiski būtu, ka mums atkal būtu Latvijas Senāts. Šīs tēmas sakarā Jurista Vārdā tika apkopoti dažādu autoritatīvu ekspertu viedokļi, starp kuriem arī nebija pilnīgas vienprātības. Tas padara šo jautājumu vēl interesantāku, ka pat ekspertu līmenī ir diametrāli pretēji redzējumi - runa ir tikai par viena vārda pielietošanu!
Īpaši gribētos izcelt Linarda Muciņa teikto: “Jautājums par Latvijas Republikas augstākās tiesu instances nosaukumu pēc savas būtības nav tikai par šīs tiesas nosaukumu, bet aizskar fundamentālu konstitucionālu problēmu par Latvijas Republikas tiesu iekārtas saturu un uzbūvi, kā arī liek kritiski atskatīties uz valsts atjaunošanas un celtniecības darbu kopš 1990.gada 4.maija.”
Linards Muciņš
“1.Apspriežamajā Augstākās tiesas vai Senāta nosaukumā, līdzīgi kā tas ir Saeimas un citu iestāžu nosaukumos, nebūtu lietojams apzīmējums “Latvijas Republikas”. Latvijas Republikas Satversmes nosaukumā ietilpst apzīmētājs “Latvijas Republikas”, bet tālāk tās tekstā, konstituējot dažādu konstitucionālo iestāžu nosaukumus, vārdkopa “Latvijas Republikas” netiek lietota. Mums ir Saeima, nevis Latvijas Republikas Saeima, Augstākā tiesa, nevis Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Valsts kontrole, Satversmes tiesa, utt. Līdz ar to nebūtu diskutējami nosaukumi ar salikteņiem “Latvijas Republika”, jo tas atgādina PSRS laikus, kad bija vissavienības pakļautības un vietējās LPSR pakļautības iestādes. Paradoksāli, ka gan Saeimas izkārtnē, gan dokumentu blankās, līdzīgi kā Augstākās tiesas uzrakstā pie ieejas un vēstuļu blankās, tiek lietots nepareizs nosaukums ar vārdkopu “Latvijas Republikas”. Uz valsts piederību jau norāda valsts ģerbonis. Šis variants būtu lietojams sarakstē ar ārzemēm un tikai nominatīvā.
9.Nav pamata nosaukt augstāko tiesu instanci pēc vienas no tās orgānu vārda – par Augstākās tiesas Senātu. Senāts ir tikai viens no Augstākās tiesas orgāniem, tādu ir vairāki, un, piemēram, Disciplinārttiesa (atšķirībā no iepriekš likumā iezīmētā Disciplinārlietu tiesu departamenta) nav Senāta struktūrvienība.” (63)
Romāns Apsītis
“Apzinos, ka nopietns šķērslis Augstākās tiesas nosaukuma maiņai ir fakts, ka 1998.gada 15.oktobrī Saeima grozījusi Satversmes 82.pantu, akceptējot Latvijas PSR 1940.gada 25.augustā pieņemtās konstitūcijas 77.pantā minēto, ka “tiesas darbību… veic Latvijas PSRS Augstākā tiesa” un citas padomju laika tiesas. Domāju, ka tā bija visai grūti labojama kļūda. Ja šo kļūdu negribam vai nevaram labot, tad jāsaglabā vien līdzšinējais nosaukums “Augstākā tiesa”.” (64)
Sanita Osipova
“Pamatojoties uz vēsturisko izpēti, var secināt, ka Latvijas tradīcijai atbilst augstāko tiesu, kas ir kasācijas instance, saukt par Senātu. Savukārt piedāvātais nosaukums “Augstākās tiesas Senāts”, manuprāt, ir maldinošs, jo rodas iespaids, ka Augstākās tiesas sastāvā ir vēl kādas struktūrvienības bez Senāta. Piedāvāju: Augstāko tiesu pēc tam, kad tiks realizēta iecere to reorganizēt, saukt par Latvijas Republikas Senātu. Tas atbilstu arī kopīgajai tradīcijai: mūsu konstitūcija ir Latvijas Republikas Satversme, mūsu parlaments ir Latvijas Republikas Saeima, tāpēc tikai loģiski būtu, ja augstākā tiesa valstī būtu Latvijas Republikas Senāts.” (65)