9. LPSR mūsos
Atmodas laikā sabiedrība pakāpeniski sāka atbrīvoties no padomju laika normām un vērtībām. Tā pavisam nemanot mēs iebraucām no viena grāvja otrā – kad iesākās visa padomiskā noliegšana. Ja to vēl varēja saprast 1988.-1992.gadā, tad tas kļūst grūti saprotams trīsdesmit gadus pēc šiem notikumiem. Ir pienācis laiks paskatīties uz kolektīvo spoguli un atzīt arī savu padomisko identitāti, kas ir redzams ne tikai arhitektūrā un infrastruktūrā, bet arī sabiedrības vērtībās.
9.1. Sabiedrības ukrainizācija
Lai man piedod Ukrainas atbalstītāji, bet šīs valsts karogiem NAV jāatrodas pie bērnudārziem un skolām. Valsts var paust savu politisko atbalstu Ukrainas tautai, bet tas nenozīmē, ka kara propagandu vajag pievilkt tuvāk bērniem. Mēs esam sajaukuši līdzjūtību ar līdzatkarību. Ja kādam no pašmāju politiķiem gribas karot, tad nav jāsēž pie datora, bet gan jārok tranšejas frontes līnijā Ukrainā.
Kara sākumā raidījuma Panorāma pauzēs tika nemitīgi atkārtots – “Slava Ukrainai, varoņiem slava!” Tas atsauca atmiņā lielos plakātus no padomju laikiem – “SLAVA PSKP!” Kas tad ir šodienas Ukraina? Tā ir bijusī Padomju Ukraina. Kas tad ir Ukrainas bēgļi? Tie ir Ukrainas krievi, kurus mēs dēvējam par ukraiņiem. Ne visi, protams. Kādā valodā tad mēs ar viņiem pārsvarā sarunājamies? Tajā pašā krievu valodā, no kuras mēs gribam par visu varu atbrīvoties. Citiem vārdiem sakot – kolektīvā kognitīvā disonanse.
Vai kāds no Ukrainas atbalstītājiem ir kādreiz painteresējies par iekšējiem procesiem Ukrainā – par viņu opozīciju, par tautas neapmierinātību ar Zelenski un viņa komandu? Šeit nav runa tikai par Arestoviču un Kļičko, bet daudziem citiem, kurus publiskajā diskursā nepieminam.
9.2. Latviešu valoda
Lai kā latviešu valodas skolotāji un aizstāvji cīnītos par savas valodas tīrību dzīvē viss ir savādāk. Uzskatāms piemērs ir viens no populārājiem latviešu blogeriem vārdā Žigis. Godīgi sakot, ir pretīgi to visu klausīties, bet tauta tā runā. (69)
Un neviens no Nacionālās Apvienības pārstāvjiem neceļ iebildumus par šādu latviešu valodas diskreditāciju. Kur ir latviešu valodas aizstāve Langa?!
Patīk mums tas vai nē, bet mēs joprojām klausāmies padomju latviešu estrādes mūziku, ar prieku skatāmies Rīgas Kinostudijas filmas. Tā ir mūsu dzīve un esība. Mēs neatsakāmies no Raimonda Paula dziesmām. Pretējā gadījumā mums vienkārši nebūs ko klausīties.
Arī no Raiņa pieminekļiem un ielu nosaukumiem mēs nesteidzamies atbrīvoties. Lai gan pēc žurnālista Armanda Pučes neatkarīgā pētījuma mums būtu ieteicams paskatīties uz Jāņa Pliekšāna personību kritiskāk. (70)
9.4. Panorāma & Co
Mēs turpinām skatīties Panorāmu un Globusu, jo arī tā ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Cienīgu vecumu sasniedza arī 1940.gadā LPSR dibinātais literārais mēnešraksts Karogs, kurš iznāca līdz 2010.gadam un saņēma finansējumu no valsts. Arī 1940.gadā LPSR laikā dibinātā Rakstnieku savienība turpina darbu.
9.5. Arhitektūra un ielas
Padomju laika kritizētāji arī dzīvo padomju laiku dzīvokļos. Purčiks, Ķengarags un citi Rīgas mikrorajoni ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Ja gribam no šī mantojuma atbrīvoties, tad ir jānojauc visas šīs ēkas. Kaut kā nevaram nojaukt, jo nespējam uzcelt. Ar izteiktu patosu nacionālie spēki atzīmēja t.s. “okupekļu” demontāžu, lai gan tos bija veidojuši arī latviešu tēlnieki.