Pildspalvas stāsts

Viss iesākās ar aizaugušiem brikšņiem. Zāģēju un cirtu zarus, lai iekurinātu krāsniņu. Par neko vairāk kā iekurināmo materiālu es tai laikā nedomāju. Viss gāja no rokas līdz kamēr pie viena no resnākiem zariem man nācās īpaši pamocīties. Un tad vienā brīdī es sajutu, ka man ir jāpārtrauc šī vardarbīgā pieeja, atļaujot kokam turpināt dzīvot. Sāku apsvērt, kā varētu racionālāk izmantot nogrieztos zarus. Pārgriežot uz pusēm vienu no tiem, uzreiz sapratu, ka tas ir ideāli piemērots pildspalvas iekšiņai. Tā tapa pirmās pildspalvas, kuras es veidoju ar šo nazīti.