Digitālā diēta (I)
Paskatīsimies ar nelielu retrospekciju kā modernajā pasaulē iesākās kolektīvā atkarība. Es nācu šai saulē padomju laikos (1975.gadā), kad TV nebija daudz ko skatīties. Kaut kādu papildus vēstījumu par pasauli piedāvāja vēl radio un preses izdevumi. Jebkurā gadījumā mēs dzīvojām informatīvā bada sistēmā, kura tika cenzēta no attiecīgu struktūru puses.
Tomēr cilvēka dziņu pēc informācijas nav iespējams mākslīgā veidā iegrožot. To var mēģināt, bet cilvēks vienmēr meklēs apkārtceļus. Latvijā situācija sāka mainīties 80-to gadu nogalē, kad perestroika ienāca arī ziņu pasaulē. Taču lielais uzrāviens bija sākot no 1991.gada 21.augusta, atgūstot neatkarību. Kļuvām paši par saimniekiem savam informācijas laukam. Ko mēs izdarījām? Tas tika atvērts privātajam sektoram.
Rezultātā mēs pielipām pie TV ekrāniem... Privātos kanālus varēja uzturēt tikai pie nosacījuma, ja bija ienākumi no reklāmām. Un tieši tad arī iesākās skrullēšana, kad mēs sākām pārlēkt no viena kanāla uz citu, jo negribējās skatīties apnicīgās reklāmas.
1992.gadā man bija iespēja doties uz ASV, kur vienu gadu mācījos vidusskolā. Kontrasts bija milzīgs. Tai skaitā arī attiecībā uz masu mēdijiem. Varēju skatīties ap 100 dažādus kanālus. Tumšie vakari tad pagāja pie TV ekrāniem - tā šķita pašsaprotama lieta. Arī aizejot ciemos pie cilvēkiem fonā varēja skanēt televīzijas pārraides - tā bija daļa no tā laika sadzīves kultūras. TOMĒR tad, ja cilvēki sarunājās savā starpā, tad viņi sarunājās - tieši tā, kā tas ir redzams vecajās filmās. Līdz ar pirmajiem mobilajiem telefoniem parādījās pirmie traucēkļi.
90-tajos gados pirmie mobilie telefoni bija pieejami "biezajiem" un bandītiem. Vienkāršā tauta tos sāka masveidīgāk lietot tikai 90-to gadu nogalē - ap 1997.gadu. Tolaik mēs rakstījām daudz īsziņas. Revolucionārās pārmaiņas iesākās ap 2004.gadu, kad Amerikā savu uzvaras gājienu uzsāka Facebook, bet Latvijā Draugiem.lv Mēs arvien vairāk pielipām pie datorekrāniem, līdz beidzot internets kļuva pieejams arī telefonos.
Un tagad paskatieties, no vienas puses tehnoloģijas padara mūsu dzīvi daudz ērtāku, bet tanī pat laikā arī atkarigāku no dzelžiem un aplikācijām. Varbūt beidzot ir pienācis pēdējais laiks apstāties un nopietni padomāt par digitālo diētu?
No 2025.gada rudens Latvijas skolās 1.-6.klašu skolēniem jau sāk ierobežot mobilo telefonu nekontrolētu lietošanu. Tas priecē. BET, kas notiek ar pieaugušajiem? Varbūt arī mums vajag pašiem rādīt priekšzīmi jaunajai paaudzei?