Pāriet uz galveno saturu
Livonia Books
  • Sākums
  • Autora darbi
    • Par autoru
    • Latvijas PSR 2.0
      • Ievads
      • 1. Kontinuitātes doktrīna: pro un contra
      • 2. Atmodas atskaites punkts
      • 3. Augstākā Padome
      • 4. Ministru kabinets
      • 5. Kolaborācija
      • 6. Augstākā tiesa vai Senāts?
      • 7. Latvijas Vēstnesis vs. Valdības Vēstnesis
      • 8. Ārpolitiskie aspekti
      • 9. LPSR mūsos
      • 10. Secinājumi
      • Atsauces
      • Ieteicamā literatūra
    • Neērtais Dzintara latvietis 87
      • Padomju Latvijas bērns
      • Skolas laiks
      • Amerikas laiks
      • Atpakaļ brīvajā Latvijā
      • Quo vadis, Bruno?
      • Berlīne
      • Jaunā dzīve Leipcigā
      • Ezoteriskā atkāpe
      • Foto
    • Sirdsbalss ceļš
      • 2014
      • 2015
      • 2018
      • Latvijā
    • Klaudijs
  • Blogs
  • Pildspalvas
    • Priedes
    • Vītola
    • Liepas
    • Pludmales zari
    • Vēstuļu rakstīšana
  • Antikvariāts
    • Jurisprudence
    • Vēsture
    • Ekonomika
    • Reliģija
    • Politika
    • Tehnika
    • Bruņniecība
    • Jūdaika
    • Medicīna
  • Projekti
    • Padomju Latvija
    • Veikalu vēsture
    • Krievu valoda
    • Latvijci
    • Autobiogrāfijas
  • Kontakti
    • Et cetera

Par brīvību 21.gadsimtā

13. oktobris, 2025 pl. 9:16, Nav komentāru

Kad es pusaudža vecumā Atmodas laikā gāju kopā ar pieaugušajiem uz demonstrācijām pie Brīvības pieminekļa, Daugavmalā un vēl sazin kur, tad mums visiem bija viena vienota vēlēšanās - BRĪVĪBA no PSRS. Dievs uzklausīja mūsu lūgšanu un tā brīvība tika iedota kā viena liela dāvana. Tā bija fantastiska sajūta, ka paveras milzumdaudz iespējas. Tas bija lielo iespēju laiks cilvēkiem, kuri bija gana drosmīgi, lai mestos iekšā nezināmajā. Vieniem tas izdevās, citiem ne visai. Jebkurā gadījumā mēs varējām un drīkstējām teikt atklāti visu, kas ir sakrājies uz sirds.

Bija tāda naiva cerība, ka līdz ar karogu un himnas nomainīšanu daudzas lietas sakārtosies pašas no sevis. Man šķiet, ka tajā brīvības atgūšanas skurbulī neviens tā pa īstam neaptvēra, cik milzīgs darbs mūsu sabiedrībai vēl stāv priekšā, lai mēs justos pa īstam brīvi. Gudrāki cilvēki teica, ka ir jānotiek paaudžu maiņai. Piekrītu.

Jautājums ir, kādu laika intervālu mēs saprotam zem jēdziena "paaudze"? Viedokļi ir dažādi. Vieni runā par 10 gadiem, citi par 18 gadiem. Lai kā mēs arī neskaitītu, bet pa šiem 35 gadiem pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas mūsu mazajā valstī ir piedzimuši gana daudz cilvēku, kuriem Padomju Latvija personīgi vairs neko nenozīmē.

Neapšaubāmi, ka šie cilvēki ir brīvāki savos uzskatos un rīcībā par iepriekšējām paaudzēm, ieskaitot mani. Daudzi no viņiem nejūtas piesaistīti šai valstiskajai iekārtai un pēc vidējās izglītības iegūšanas dodas studēt un dzīvot kaut kur citur. Just fine! Arī es tā esmu darījis. Bet, kas notiks, ja visi tā sāks darīt? Tad tāda valsts kā Latvija pārstās eksistēt. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa cilvēku tomēr ir "ieprogrammēti" dzīvot savā dzimtenē..

Šī ceļošanas brīvība attiecas ne tikai uz mums, bet uz ļoti ļoti daudziem cilvēkiem no visdažādākajām pasaules vietām. Kā redzam, Rīgā ir ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuriem ir tumša ādas krāsa. Un konfrontējoties ar šo brīvības izpausmi man nākas sevi pieķert pie domas, ka varbūt es nemaz neesmu tik atvērts pasaulei, kā man to gribētos. Piemēram, ieejot pie kāda indieša un pasūtot ēdienu nākas saskarties ar realitāti, ka šis cilvēks neko nesaprot latviešu valodā... Un tādu ir ļoti daudz. No tā varam izdarīt secinājumu, ka brīvajai cilvēku kustībai ir arī savas blaknes. Es nemaz nerunāju par brīvo kapitāla kustību. Kad notika aģitācija par dalību Eiropas Savienībā (ES), tad visai izteikti tika akcentēti lielie ieguvumi un krietni mazāk un klusāk mūsu politiķi runāja par riskiem un zaudējumiem, jo politiski tas nebija izdevīgi.

Domājot par brīvību 21.gadsimtā es esmu nācis pie vienkārša slēdziena: līdz ar procesu digitalizāciju mēs esam iegājuši t.s. digitālajā feodālismā. Jā, no vienas puses jūs variet rakstīt un teikt ko gribat, taču līdzko tas būs pretrunā ar valdošās ideoloģijas politiku jūsu brīvība tiks ierobežota līdz pat ievietošanai cietumā. Un vienīgā īstā vieta, kur jūs varēsiet būt brīvs būs baltā papīra lapa un offline saruna ar klātesošajiem cilvēkiem.

Digitālais mākonis ir laba un ērta lieta, bet drošības nolūkos viena papīra kopija nenāks par sliktu. Ja ar savu papīra lapu jūs varat brīvi rīkoties, tad par digitālo mākoni jums nav nekāda teikšana, ja vien neesat šīs sistēmas īpašnieks.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Feodālisms

https://www.delfi.lv/campus/56036808/tehnologijas/120077082/mus-pardod-bet-mes-laikojam-ka-kluvam-par-digitalajiem-vasaliem-jauna-feodalisma-laikmeta

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Par 1944. gada 13. oktobri
    13. okt. 2025
  • Par brīvību 21.gadsimtā
    13. okt. 2025
  • 4.oktobris
    4. okt. 2025
  • Gida piezīmes (2)
    23. sept. 2025
  • Gida piezīmes (1)
    23. sept. 2025
  • Digitālā diēta (II)
    22. sept. 2025
  • Digitālā diēta (I)
    22. sept. 2025

Autorblogs

Bez politkorektuma. Pa tiešo.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.