Pāriet uz galveno saturu
Livonia Books
  • Sākums
  • Autora darbi
    • Par autoru
    • Latvijas PSR 2.0
      • Ievads
      • 1. Kontinuitātes doktrīna: pro un contra
      • 2. Atmodas atskaites punkts
      • 3. Augstākā Padome
      • 4. Ministru kabinets
      • 5. Kolaborācija
      • 6. Augstākā tiesa vai Senāts?
      • 7. Latvijas Vēstnesis vs. Valdības Vēstnesis
      • 8. Ārpolitiskie aspekti
      • 9. LPSR mūsos
      • 10. Secinājumi
      • Atsauces
      • Ieteicamā literatūra
    • Neērtais Dzintara latvietis 87
      • Padomju Latvijas bērns
      • Skolas laiks
      • Amerikas laiks
      • Atpakaļ brīvajā Latvijā
      • Quo vadis, Bruno?
      • Berlīne
      • Jaunā dzīve Leipcigā
      • Ezoteriskā atkāpe
      • Foto
    • Sirdsbalss ceļš
      • 2014
      • 2015
      • 2018
      • Latvijā
    • Klaudijs
  • Blogs
  • Pildspalvas
    • Priedes
    • Vītola
    • Liepas
    • Pludmales zari
    • Vēstuļu rakstīšana
  • Antikvariāts
    • Jurisprudence
    • Vēsture
    • Ekonomika
    • Reliģija
    • Politika
    • Tehnika
    • Bruņniecība
    • Jūdaika
    • Medicīna
  • Projekti
    • Padomju Latvija
    • Veikalu vēsture
    • Krievu valoda
    • Latvijci
    • Autobiogrāfijas
  • Kontakti
    • Et cetera

Gida piezīmes (1)

23. septembris, 2025 pl. 7:01, Nav komentāru
Strādājot par gidu Karostas cietumā es iegūstu diezgan objektīvu skatījumu par cilvēku uzskatiem saistībā ar PSRS periodu. Protams, mans vērtējums būs subjektīvs, kā ikvienam no mums. Tomēr daudz objektīvāks par anonīmu respondentu aptauju, jo ar patiesi ieinteresētajiem cilvēkiem visai bieži izveidojas arī saruna.

Pirmais, ko gribētu uzsvērt - ieraugot priekšmetus no PSRS laikiem cilvēkos uzaust atmiņas no savas dzīves - tā ir jaunība, bērnība. Tās ir asociācijas ar vecākiem, vecvecākiem. Tātad runa ir par cilvēku dzīvi. Un tur nav vieta vārdam OKUPĀCIJA. 

Tieši to pašu es varu teikt par savām atmiņām (skatīt arī autobiogrāfisko darbu: http://www.livoniabooks.com/autora-darbi/dzintara-latvietis-87/

Otrais, kas jāatzīst, vienai nelielai daļai ir visai negatīvs skatījums uz visu padomisko. Dažkārt tiešām apbrīnoju šos cilvēkus, kāpēc viņi uz šejieni nāk un tērē naudu, ja a priori ir negatīva attieksme.

Un tad ir tāda trešā grupa kā vienaldzīgie, ar kuriem gidam strādāt ir visnepatīkamāk. Šādās reizēs nākas piekrist Jēzus teiktajam par kristiešiem - esiet vai nu karsti, vai auksti, tikai ne remdeni.




Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Par 1944. gada 13. oktobri
    13. okt. 2025
  • Par brīvību 21.gadsimtā
    13. okt. 2025
  • 4.oktobris
    4. okt. 2025
  • Gida piezīmes (2)
    23. sept. 2025
  • Gida piezīmes (1)
    23. sept. 2025
  • Digitālā diēta (II)
    22. sept. 2025
  • Digitālā diēta (I)
    22. sept. 2025

Autorblogs

Bez politkorektuma. Pa tiešo.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.